rūsganais sprakšķis

mani gan te mazliet samulsināja un uz brīdi domāju,ka mož nerakstīt neko,a to ciba savāks petīciju un ieliks pa taisno Tvaika ielā, bet nu...

šonakt sevi izklaidēju pēc pilnas programmas. pēc 11 stundu darbadienas nolēmu iet gulēt 22os,lai nedaudz atšautos. protams,ka iekšējais streselis domāja savādāk, un tik midžināja gar acīm ekseli un datus. veiksmīgi beidzot aizmigusi,pamodos vienos,jo suns kautko ņēmās,kamēr nokāpu lejā,iededzu gaismu, manā lieliskajā galvā saknosījās jautājumiņš - a kā būtu,ja tagad paliktu slikti? pavism nevarētu izgulēties!!!
nu,un kā uz burvju mājienu,palika slikti. tukšais kunģis izmisīgi žnaudzīgās, pumpējot kunģa sulu,jo saprata,ka - nonākot līdz vemšanai jau nebūs nekā cita,ko dabūt ārā. Sirds leca pa muti no bailēm par šādu perspektīvu, centos sevi nomierināt ar apsvērumiem,kā par to no rīta ierakstīšu cibā un kā jūs visi par mani rēksiet. ap trijiem tomēŗ aizmigu un aizmirsu,tieši kāda bija tā asprātības nots,kādā vēlējos jūs izklaidēt.

bet varbūt kādam no jums vācelītē aizķēries kāda daktera vārds,kas ar paniciņas lēkmītēm strādā?

kamēr man bija tikai bailīte no pūļa un daudz cilvēkiem slēgtās telpās, mācēju puslīdz pati ar to cīnīties, pat diezgan mierīgi pēdējos gados atsāku apmeklēt kultūras pasākums, ja nu vienīgi ar Dziesmusvētku estrādi,iespēams,kādu laiku nebūtu riskējusi, bet šitas ir kautkas jauns tomēr

man gan,kā vienmēŗ IR teorija - pirms tas pirmās lēkmītes, biju baseinā. pie treneres. un viņa man lika peldēt elpojot ūdenī. kas tiešam radīja paniku. bet es ietiepos un izturēju visu nodarbību, ar domu,ka jācīnās,ja,ar savām bailēm. bet vot mož tas rumpis tomēr sabijās dikti un atcerējās,kā tas jādara?

bet,ka jau tiecu, labprāt ar savu unikalitāti iepazīstinātu ne vien jūs, bet arī kādu profesionāli. komentāri man nāk uz e-pastu,ja kas.

nodevu šorītiņ analīzītes.
tiko pienāca atbildīte.
pilnīgi viss ir normiņā, pat mani mīļie leikocītiņi,kas parasti ir čut pa zemu.

jāiet meklēt Laimes Lāci šrinku...

pa lielam razklads ir tā kā tai pasakā par melīgo puiku un vilku aitās, es tikai nezinu,vai šoreiz ir kāds vilks, jeb puika atkal samelojies.

mante pēdējā mēneša laikā baig bieži nelabi.
tā,ka piecelies no rīta, viss ir čõini, bet pēc pāris stundām paliec bāls, trīcošs, vemjošs, ar sirdi aizejošs un vispārīgi,mirsti nost. tā,ka tiešām - ir nenormāla panika nomirīt.

nu,ir diezgan zināms,ka man ar nerviem nava labi. pirms gadiem 8 man ģimenes ārste, nespējot nekko atrast, izrakstīja xanaxu, jo katru vakaru aizejot gulēt,palika slitka dūša. izārstēja.

bet tagad tā dūša ir no rīta (ok,vakar arī bija uz nakti).

viens grēkāzis,ko varu izdomāt (nu,ja neskaita,ka varūt pa daudz dzeru) ir e-cigarete. Lietoju bez mazākā entuziasma jau pusotru mēnesi,bet,iespējams,ka vakarā,skatoties filmu,savelk pa daudz. tā es mēģinu skaidrot divas svēdienu epizodes,kas bijušas un,kam seko nedēļa vemsteklīgā stāvoklī.

nevaru izdomāt,no kura gala ķerties. rīt aiziešu nodot asinsanalīzes. asins analīzēs vispār parādās kautkas cits bez iesnām?
negribu zvanīt ģā, jo,ka jau teicu- tas melīgais vilks. mēs te ik pa dažiem gadiem meklējam zem gultas bubuli, kas beigas atkal izrādās - nervi.

redz, man ir šausmīgi bail no nelabas dūšas un vemšanas. tā,ka es arī redzu opciju,kad mans rumpis vnkpar mani ņirgājas. vakar,piemēram, es beidzu mirt nost brīdī,kad izdomāju,ka e-cigarete varēt būt pie vainas (jo šāda veida nelabumi man ir bijuši vēl vien tad,kad esmu trāpījusies cigārpiesmirdinātā vietā). izdomāju to, un atlaida.