rūsganais sprakšķis

ir divu veidu frustrācijas man
-kad es nelasu, es jūtos vainīga, ka nelasu
-kad es lasu, es jūtos vainīga, ka lasu nekaukādu auksto māgslu vai zinātni, UN, visjovairāk, ka es pazūdu.

tas man ir kopš bērnības. es iekrītu grāmatā. vistraucējošākais ir tas, ka es nevaru aiziet gulēt.
arī darot ko citu, tas dibenplānā grozās; kad grāmata beidzas, man ir lomkas.

kā jūs ar to tiekat galā?

protams, ir grāmatas, kas neievelk. man gan kindlē, gan uz naktsskapīša stāv kaudze nedalasītu;

kaut kādas sodības dēļ izlasīju feibuka izcilajās grāmatās ierakstu par iztulkotu Kormorānu Straiku.. nu, un praņeslo.
nekaunoties varu teikt, ka esmu HarijPotera fans, arīdzan Roulingas "Casual vacanies"man patika, tad nu pastellēju sev šito.

nu, un atkal vāks. Un vākam ir 5 grāmatas. vakar pabeidzu pirmo, rokas jau trīc pēc nākamās.

Un lēni lasās. ļoti daudz nezināmi vārdi, Londonas slengs, ko galīgi nepārzinu, nemitīgi jāskatās vārdnīcā. dakter, kad es izpeldēšu?

Tātad, pamēģināju vairākus variantus angliski, galīgi nederēja, blenzu uz atskaņotāju un pēc 2 teikumiem aizpeldēju. ļoti par to sabēdājos,jāatzīst.
lejuplādēju raidlugas un intervijas,kam klasikas lapā bija tāda iespēja, bet,atlikusi uz pēdējo vakaru, aplauzos, jo nezinkapēc nevarēju ieburnēt diskā. pēdējā brīdī rozes grāmatnīcā paķēru vienīgās divas audiogrāmatas,kas tur bija - Gutenmorgenu un Sarkanos bērnus.

Gutenmorges bija kaitinošs un apnicīgs, bet,tā kā klausījos pirmo, gluži ciet nemigu.

betnu, wow, ja gribiet braukt vienatnē garus ceļa gabalus, uzlieciet Sarkanos bērnus. Ideāli tur pie uzmanības, jo tik baisu valodu es sen nebiju dzirdējusi, visu laiku skaitos un pūtu un elsu par neloģismiem un absolūto nekonsekvenci vārdu krājuma izvelē. drausmas, vienkārši drausmas.

runā gan,ka mērkis attaisno līdzekļus, un tas tika sasniegts- 700km dienā nobraucu uzmanību nezaudējot un neaizmiegot.

vēža palāta kā izvēle darba pusdienslaika lasīšanai tomēr ir kautkāda frīkaina.

ja nu vienīgi, reāli zūd apetīte. un pēc tam neoma.

kā viens hipohondriķis vispār tādu grāmatu var izvēlēties?

sūda būšana. aiz neko darīt, apskatījos,kā ielādēt epub failu aifōnā.
tagad man ir aifonā jāizlasa četrapus grāmatas (ja nu tiešām neapniks),kas palika kindlē

jāiet jau laicīgi pirkt brilles.
vai arī jāpierakstās pie protēzista,jo neticu,ka neieskriešu nevienā stabā,blenzdama tai ekrāniņā.

dusmojos pati uz sevi, bet neko nevaru padarīt - esmu iekritusi grāmatā un ārā nav laika izkāpt, jo jālasa.a grāmatas ta 8, katra pa 800-900 lapām.
tā vismaz saka amazons, es kā neapzinīgs pilsonis, protams, lejuplādēju torentu kindlē.

kauns vēl man ir par savu izvēli, jo nu tas ir dikti dāmu romāns, bet kopumā tas ietekmē mani tik ļoti,ka nupat jau esmu nopirkusi žaketi skotu svārku rakstā, krāsā un materiālā un sapņos redzu daudz svārkainus 18.gs skotus. un ne tikai.....

sestdien biju ciemos un tā kā apsēdos blakus grāmatplauktam, nenoturējos nesavākusies viskautko,ko neesmu lasījusi un arīdzan uzdūros Lāgerkvista "Mariamnei".
sen sen jaunībā man tas bija šķitis ļoti dīvains un skaists stāsts, toreiz pati biju vēl bērns un tas viss šķita tik brutāli un nesaprotami.
tagad pusdienslaikā ātri skrēju pār lapusēm, ko nedrīkst darīt, īsos,koncentrētos teikumus ir jālasa lēnām, apdomājot visu,kas vārdos nav pateikts, bet lasīju tik ātri,ka saspringu un tagad sāp spranda. un mazliet skumji.

ja tā padomā, mīļāko grāmatu plauktā man visvairāk ir skandināvi.