rūsganais sprakšķis

vakar noskatījos Miss Bala.
nekad nebiju iedomājusies,cik noderīgas ir filmas ar subtitriem epilējot kājas - nav jāliek austiņas,lai kautko dzirdētu.

bet par filmu.
ja godīgi, nezinu,ko teikt.
es pārsvarā izvēlos dzīvot izliekoties,ka tādas lietas pasaulē nenotiek. ka nav narkotiku, nav dīleru, nav intrigu, nav nodevības, nav pērkamu policistu, nav cilvēku,kas nogalināšanu uzskata par risinājumu, nav vīriešu,kas var iespert sievietei, nav izvarošanas, arī ne daļēji labprātīgas piekrišanas. nav bezcerības.

es dzīvoju savā siltumnīcā.