rūsganais sprakšķis

man trīc pirksti,kā nosala.
pie darba merša džips nevarēja pielaisties. sajutos lepna par savu micku. vēl jau gan dažas pārbaudījumu dienas priekšā.

**
neticami, bet fakts - suns negrib iet ārā.

kaķim kā vienmēr viss pofig.

**

mēģinu sevi pierunāt aiziet uz pagrabu pēc garinētiem murķīšiem, bet laikam jau nesanāks.

ietīšos segā un lasīšu vecus niekus.
1902 gada "Iesvētīšanas dienai par piemiņu", piemēram.
kurā atradu ,šķiet, 1919.gada zīmīti, kur ar tinti rakstīts:

"Ar šo apliecinu,ka kareivis x.x. sastāv uzticētā man darbnīcās dienestā kā dzelzsgriezejs un tiešām dzīvo Šriekbušā xxxxx

Preekšneeks, Inscheneers /paraksts/
un zīmogs no "armijas galvenās mehan darbnīcas"

ja man būtu daudz brīva laika, es laikam šitam vien cauri burtos. tur ir tāda burvība. pat īpatnejā smaka netraucē.

bet es ieaugšu vēl dziļāk. nevaru es tādu vēstures liecību izmest. bet kur to visu glabāt?

lai sašķirotu vien jānošaujas . vakar krāmējos šodienas miskastniekam, starp nesakarīgām padomju māla vāverēm atradu Kuzņecova vāzi ar Ķemeru viesnīcas bildi virsū.
nevienu kārbiņu nevar neatvērtu mest ārā. vienā vecs marcipāns, citā - dzintara broša.

it will take ages.