rūsganais sprakšķis

smēre iedarbojās tikai uz brīdi un arī tikai kopā ar vīnu
ap trijiem pamodos un gaidīju rītu. rīts nenāca. toties sniegs, maita, sniga.

šodien darba ir navalam bet galvā sīc lampiņa un pat telefona pacelšana šķiet neiespējamā misija.

es,protams,ceru,ka tā figņa aties, bet ja tā padomā,ir cilvēki,kas tā arī dzīvo. KĀ viņi dzīvo?

iedodiet man morfiju