rūsganais sprakšķis

odi savairojās pēc tiem trakajiem lietiem. Ir visur, kur trāpīja tie trakie lieti. Tika tajos slapjumos sadētas oliņas, laikam viss bija baigi labvēlīgi un tāda sajūta, ka visi iespējamie kāpuri arī izdzīvoja un nupat ir piedzimuši par maziem odiņiem. Nu un visi ir mazi un nāvīgi izbadējušies.
Dienas laikā saulītē daudzdzīvokļu namu pagalmos nav miera. Mežā vispār tikai pēc tam, kad apģērbts mugurā viss iespējamais tikai tā, ka seja un plaukstas brīvas. Viss nopūsts ar Melno Magu un seja/plaukstas vēl nosmērētas papildus ar to Melno Magu.
Iet un izdzīvot var, bet tikai šādi.
Sola, ka uz septembra sākumu varētu tās ordas beigties un palikt saprātīgākos daudzumos.
Mežos gan mani šobrīd vairāk nomoka briežutis. Tām Melnā Maga pie pakaļas, lido virsū un rāpo zem drēbēm. Pēc svētdien viena neliela bridiena pa mežu, meita no manis auto nolasīja kādas padsmit, mājās es pati matos atradu vēl divas. Tad izmazgāju kārtīgi matus ar šampūnu. Nu un pēc(!!!) tam no matiem izlīda vēl divas. Es jej bogu nesaprotu, kur un kā viņas tajos matos izdzīvo.