rūsganais sprakšķis

nu es te nesen viiņvakar savācu 15 km skrienot, bija pavēss pēc tam un slinkum staipīties. nākamajā rītā uzcirtu papēžkurpes, smalki aizgāju uz vienu glaunu ēku ar daudziem stāviem, lepni uzlēkšoju uz 7, sak, mēs, skrējēji, vāverēni neesam nekādi mīkstie.

nu un tad stundiņu pasēdēju un katru minūti jūtu, ka vāks tuvojas. ar ļoti lielu koncentrēšanos piecēlos. lifts, taksis, uz mājas 4- diegzna naturāli rāpojoju ar pauzēm.


tas par to, ka ķermenis mēdz dažādā atrumā reaģēt uz tam radīto stresu.