Man ar to sāpēšanu baigi interesanti.
Man nesāp. T.i. es nejūtu sāpes, bet pēc ķermeņa reakcijas redzu, ka patiesībā sāp. Saspringums, kaut kāda "jocīga sajūta", nespēja koncentrēties, ja nepaveicas vēl arī iemetas nevāja spazma zarnās un tad sāp tā, ka ne pakustēt, ne parunāt (mēdz būt arī nesaistīti ar mr). Kad iedzer pretsāpju zāles (pat ja nekas jūtami nesāp), viss saiet normā.
"Sāpēt" sāka pēc 3. dzemdībām. Līdz tam sliktākajā gadījumā bija vienkārši mīkstu kāju sajūta, kā uz dzemdībām, kad uz kontrakcijām jau grūti nostāvēt. (Man arī kontrakcijas nav bijušas kā sāpes.)
Man sāp ovulācija... Pizģec, kad gribas drāzties, bet ar šķidrumiem piedzīti ellē sāp visa vēderapkša un iegurnis.
Un nevar tās sāpes laikus noķert, jo tieši sāpes sajūtu tad, kad jau tūliņ līdz bimbājienam sāp, līdz tam ir "kaut kā jocīgi" tikai...
Man nesāp. T.i. es nejūtu sāpes, bet pēc ķermeņa reakcijas redzu, ka patiesībā sāp. Saspringums, kaut kāda "jocīga sajūta", nespēja koncentrēties, ja nepaveicas vēl arī iemetas nevāja spazma zarnās un tad sāp tā, ka ne pakustēt, ne parunāt (mēdz būt arī nesaistīti ar mr). Kad iedzer pretsāpju zāles (pat ja nekas jūtami nesāp), viss saiet normā.
"Sāpēt" sāka pēc 3. dzemdībām. Līdz tam sliktākajā gadījumā bija vienkārši mīkstu kāju sajūta, kā uz dzemdībām, kad uz kontrakcijām jau grūti nostāvēt. (Man arī kontrakcijas nav bijušas kā sāpes.)
Man sāp ovulācija... Pizģec, kad gribas drāzties, bet ar šķidrumiem piedzīti ellē sāp visa vēderapkša un iegurnis.
Un nevar tās sāpes laikus noķert, jo tieši sāpes sajūtu tad, kad jau tūliņ līdz bimbājienam sāp, līdz tam ir "kaut kā jocīgi" tikai...