rūsganais sprakšķis

lūk lūk. es pie savām draudzenēm esmu novērojusi, ja kratu sirdi par vīru, tad viņas lielākoties ieņem manu pusi (lōģiski nu cilvēcīgi, protams) un paliek tādas aizdomīgas, aizspriedumainas pret viņu. droši vien viņām ir taisnība, bet ja es tomēr izvēlos turpināt būt kopā, man pēc tam vajag, lai arī viņas vīru nedžadžo. karoče, izdevīgāk tomēr nestāstīt. nu un cibā tas pats.
bet lasīt par citu attiecībām (gan in love, gan ilgstošajām) ir tomēr tik interesanti. :)