rūsganais sprakšķis

Man ir Agnese, mēģinu ne ar vienu nesalīdzināt un ņemt no jaunības , es pieņemu, ka grupiņā būšu tas āshols, kurš uzdod āķīgos jautājumus (nejaukt ar viedokļa izteikšanu vai kāpēc kāpēc). Lekcijas, piekrītu, bija samērā garlaicīgas, kaut gan pāris inčīgas lietas viņa allaž pienesa, besīgs vienkārši ir tas formāts "es stāstu jums prezentāciju". No visa spēka izlēmu nebūt skeptiska, redzēs, kur tas mani aiznesīs, jo man tiešām gribas iemācīties labi konstruēt un arī piedzīt šūšanas tehnikas, piemēram, apkakles, kakles, tā mana vājā vieta, allaž čakarējos.


Kas forši, ka grupā ir tikai sevi par netipiskām saucošas sievietes, pārstāvot visdažādāko netipiskumu galeriju, līdz ar to, sākums bija jau uzreiz labs, par normalitāti un korekcijām sākām uzreiz uz individuālā gadījuma.

aiziet var vienmēr, vai ne.