![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nepateikšu neko jaunu, pēc manām izjūtām regulārs sports ir ekvivalents sakārtotai galvai. Jā galvā ir drūmas domas un tarakānu sacelšanās, tad nav "laikā" sportam, jo tarakāniem vajag uzmanību + pudeles biedru.
Atceros, kad dzīvē bija riktīgas problēmas, bija arī vieglāk saņemties sportam. Tu it kā sagrupējies, savelcies kulaciņā, izvirzīt mērķus un dur cauri, īpaši nefilozofējot.
Tagad, kad dirsa vairs nav jāplēš, lai atrisinātu izdzīvošanas problēmas, ir laiks pasēdēt un stundām paskatīties sienā, cik viss relatīvs un bezjēdzīgs:)
Atceros, kad dzīvē bija riktīgas problēmas, bija arī vieglāk saņemties sportam. Tu it kā sagrupējies, savelcies kulaciņā, izvirzīt mērķus un dur cauri, īpaši nefilozofējot.
Tagad, kad dirsa vairs nav jāplēš, lai atrisinātu izdzīvošanas problēmas, ir laiks pasēdēt un stundām paskatīties sienā, cik viss relatīvs un bezjēdzīgs:)