![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es arī uz vīnu, kā vienu no galvenajiem vainīgajiem, nosodoši noskatījos. tagad cenšos iedzert tikai, ja ir tiešām labas vakariņas un pie tām ļoti pieder glāze vīna, pārējā laikā labāk nē. vīrs gan šito neievēro un tas nepalīdz.
vēl nospriedu, ka laikam jāatļauj ēst sev visu, bet stipri mazākos apjomos kā līdz šim. bet kā šito nokontrolēt, iedzīt jaunajos paradumos?
iepriekšējo reizi no smagsvara bedres tiku laukā tā - meitu vedu 2x nedēļā uz jāšanu un pēc gada nīkšanas mašīnā nolēmu arī pati paniekoties, bet pēc treniņa noņēmos tajā vakarā vairs neēst. tā kā meita bija noteicošais treniņu faktors, tad nosačkot arī man neizdevās, līdz ar to bija regularitāte. bet tagad sevi piespiest iziet paskriet vai pavingrot izdodas labi ja reizi 2 nedēļās, nevis otrādi.
vēl nospriedu, ka laikam jāatļauj ēst sev visu, bet stipri mazākos apjomos kā līdz šim. bet kā šito nokontrolēt, iedzīt jaunajos paradumos?
iepriekšējo reizi no smagsvara bedres tiku laukā tā - meitu vedu 2x nedēļā uz jāšanu un pēc gada nīkšanas mašīnā nolēmu arī pati paniekoties, bet pēc treniņa noņēmos tajā vakarā vairs neēst. tā kā meita bija noteicošais treniņu faktors, tad nosačkot arī man neizdevās, līdz ar to bija regularitāte. bet tagad sevi piespiest iziet paskriet vai pavingrot izdodas labi ja reizi 2 nedēļās, nevis otrādi.