rūsganais sprakšķis

Post a comment

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
kad beidzot bija izdevies pierunāt sevi, ka arī tādā karstumā ir jāguļ, pamodos no pārāk smaga kaķa uz kājām sajūtas. gribēju pabītīt, bet kaķim bija dīvaini milzīgas ausis.

lēnām mans miegainais prāts saprata, ka tas ir sīkais krupis, kas nobijies no negaisa un uznācis augšā (kas ir aizliegts, suņiem nav ļauts 2.stāvā) un piegūlies man pie kājām, drošībā.

tas ir tik dīvaini, ka suns 5os gados izdomā, ka tagad baidās no negaisa; jāsaka gan, ka šomēnes tie pērkoni izpildās no sirds.

nonesāmies lejā uz dīvānu tieši laikā - sākās tāda bombardēšana, ka caur visām cieši aizvērtajām žalūzijām istaba izgaismojās un dārdēja tā, ka vāks, nabaga lops slēpās zem segas un bija cieši jātur.

es nesaprotu, kā funkcionē cilvēki ar bērniem, jo man škiet, ka tie tomēr nodrošina daudz vairāk negulētu nakšu. es šodien esmu kā izdirsta jāņoga.

dārzā atkal viss apsists ar zemēm, sibīrijas īrisiem visi izplaukušie ziedi sacaurumoti, jasmīns praktiski palicis bez ziediem :(
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.
Powered by Sviesta Ciba