ir tač jābūt tādam servisam, kur dabon egli uz ziemīšiem (podā) un pēc tam atdod un viņi savā kādā mežā iestāda?
jo man reāli vairs nava,kur iebāzt egli, mans dārzs jau tā ir kā tāds zebras pakaļas caurums.
bet egle podā indīd ir lieliska padarīšana , bet stādīt beztēmā mežā ar nebūtu fenšui mandomāt, bet
jo man reāli vairs nava,kur iebāzt egli, mans dārzs jau tā ir kā tāds zebras pakaļas caurums.
bet egle podā indīd ir lieliska padarīšana , bet stādīt beztēmā mežā ar nebūtu fenšui mandomāt, bet
ļoti maziņa jāpērk, kurai visa sakne podā (eglēm tā sakne tomēr uz leju riktīgi - parasti tais podos jau ar apcirptām tirgo)...
šogad izskatās, ka kādu pat varētu ieaudzēt - tik silts vēl, zeme tāda, ka pieņemtu un eglīšaugs iespējams pat spēku sasmeltos un apsakņotos...
bet citus gadus - gad sals un sniegs - lai līdz pavasarim tai podā "nomarinētu" vajag īpašus apstākļus - ne jau istabā pie plusdivdesmit, ne jau laukā pie mīnusdivdesmit... un arī tad - nez vai līdz pavasarim davilktu - kad zeme atkustu un beidzot iebakstīt varētu...
-
ta visa tāda tukša runāšana par to : pērc podā, tad stādi tālāk... domāju, ka labi ja pieci procenti tāādu egļu (kam kombinācijā arī vēl : rūpīgi saimnieki, kas nudien iespringst, lai viss notiktos) vispār iestādītas tiek, vēl mazāk ieaugas...
katrā ziņa - jo maziņāks tai podā, jo lielāka iespēja noturēt pie dzīvības...
nedomāju, ka tās, kas virs ~50cm augumā, ir īpaši izdzīvot spējīgas - īpaši, ja ziema podā jāpārlaiž vēl...
(bet nu katrai šķirnei "savi tārpi")