![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
man šķita aizkustinoši, prieks par tantiņu, labi, ka nošārēja (pie reizes parādīs, kādi viņi labi, lai ceļ sev pašapziņu, ir pārmaiņa pēc visiem tiem sviestiem, ko nošārē) no otras puses - man nedaudz bail, ka mani varētu kāds tā 'izaicināt' mirklī, kad ne īpaši varu atļauties, turklāt man patīk labdarību darīt neuzkrītoši un pa mazai drusciņai visu laiku, nevis kampaņveidīgi
jo vieglāk ir anonīmi kādam svešam ko labu izdarīt, nevis pamanīt ka kādam no tiem pašiem apnikušajiem radiem vajag ko palīdzēt
/vēl par pārtikas tēmu - ir draudzes, kurās visu laiku ir vietas, kur nolikt pārtiku, ko atdod tālāk draudzes un ne-draudzes locekļiem, nemaz tik pilnas tās kastes nav.
jo vieglāk ir anonīmi kādam svešam ko labu izdarīt, nevis pamanīt ka kādam no tiem pašiem apnikušajiem radiem vajag ko palīdzēt
/vēl par pārtikas tēmu - ir draudzes, kurās visu laiku ir vietas, kur nolikt pārtiku, ko atdod tālāk draudzes un ne-draudzes locekļiem, nemaz tik pilnas tās kastes nav.