rūsganais sprakšķis

man atkal liekas savādi, kam tad jūs, cilvēki, taupat tās savas dārgās rokas [citējot, "ka nepaņem visu roku"]. ko tad tas bērns tev var atņemt? tev tas neko nemaksā, ja ar viņu drusku jāpatarkš kamēr pati esi ārā, un vakariņās tev viņš nav jāaicina. varbūt tam bērnam tieši der drusku redzēt, ka var arī neplītēt cauru dienu un ka nudien ir iespējams dzīvot pavisam savādāk nekā viņa ģimenē redzams. vieglāk jau ir aizgriezties, protams, un tad tā viszinoši novilkt, ka "nuja, no tā bērna jau no sākta gala nekas nevarēja iznākt, paskat, kāda viņam māte..".

tas, protams, ir tikai viedoklis. bet tas nāk no taisni šāda bērna :P