![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Salīdzinoši nesen pēc visiem depresīvajiem kritieniem arī mans mīļotais pateica, lai eju nafig prom un kādu laiku padzīvoju tāpat, padomājot par dzīvi un tās jēgu. Pateica, ka uzturēs un nesteidzinās, lai tikai man labāk, bet tad man ieslēdzās kaut kādas ambīcijas no sērijas "gribas to un šito projektiņu līdz galam novest, lai laurus neplūktu tie, kas nāks pēc manis, bet es pati" un es nobijos kaut ko radikāli mainīt.