rūsganais sprakšķis

Uznāca doma,ka gribu nogriezt matus. Kāda jēga no matiem līdz viduklim,ja šākātā nesāju pārsvarā kā pušķi uz galvas??

Stulbi tā,ka visu mūžu dzīvo ar gariem matiem un uztver sevi kā garām lokām apaugušu personu. Ja nu nogriežot iestājas identitātes krīze?

Bet pārmaiņas gribas.

Bet varbūt sievietei pēc trīsnt nemaz nepiedien staigāt ar gariem matiem, ko?


p.s. īsi manā saprašanā šakātā ir vismaz līdz pleciem.