rūsganais sprakšķis

ir 2 dzejoļi, kas regulāri uzpeld manā galvā un ar regulāri es nedomāju 3x gadā, bet gan vismaz reizi nedēļā, vai pat vairākas reizes dienā.

neizprotami ir tas tāpēc,ka tie nebūt nav man īpaši mīļi vai mīningfuli daiļdarbi, tie man uzskrējuši virsū pavisam nejauši un nepakam negrib iet prom.

reizēm man saliekas,ka jūku prātā, kas gan nav nekas jauns

pirmais ir
If I told him would he like it. Would he like it if I told him.
Would he like it would Napoleon would Napoleon would would he like it.
If Napoleon if I told him if I told him if Napoleon. Would he like it if I
told him if I told him if Napoleon. Would he like it if Napoleon if Napoleon
if I told him. If I told him if Napoleon if Napoleon if I told him. If I told
him would he like it would he like it if I told him.
Now.
Not now.
And now.
Now. .

tieši šī, napoleoniskā daļa, ne pārējais
"http://www.writing.upenn.edu/~afilreis/88v/ifitoldnew.html"

Otrais .

vismaz ir izskaidrojamāks nedaudz- aizķērās man galvā pēc V for Vendetta noskatīšanās. Man, kā cilvēkam,kas totāli pesimistiski skatās uz šīs pasaules virzību, filma,protams, patika.
kad pēc kāda laika galvā sāka skanēt
Remember, remember the fifth of November,
gunpowder, treason and plot,
I see no reason why gunpowder treason
should ever be forgot .
es parakājos internetā, bet neko tādu,kas aizķertu sirdi tai gaifokspadarīšanā nesaskatīju. tā nu klusiņām pie sevis rīmēju...

un ceru,ka kādā brīdī tikšu vaļā.
no abiem.