rūsganais sprakšķis

Nu mani apsaukāja, u.tml., ja mamma bija bijusi arī direktore / bija kolotāja, utt. Tāpēc dabūju no (galvenokārt puikām) no pārsvarā lielākajām klasēm, kam viņa laikam kko netā bija nodarījusi, jo 90% no tiem džekiem pat nezināju, kas viņi ir, ne kā sauc, neko..
Vienu no tādiem apklusināju (vienu gadu sīkāku gan), tikai kad kārtējo reizi viņš kko sāka, sadodot viņam pa muti.

Par izskatu - nu par ausīm dažreiz ir bijis. Vajadzēja agrāk, bet kkad iemācījos teikt "nepatīk - nav spiesta lieta skatīties".