rūsganais sprakšķis

Post a comment

rūsganais sprakšķis

Apcēla.
Draudzējos ar vēl vienu autsaideru meiteni, identificēju apcēlējus kā "dažus cilvēkus", nevis visu klasi, lasīju, rakstīju, atradu draugus ārpus skolas, sagaidīju vidusskolu (t.i., aizgāju prom no savas skolas uz citu videni).

Bērnus nafig ieliku privātskolā, lai nebūtu ar to jākrāmējas pat teorētiski. (Un nav arī.)

Retrospektīvi skatoties - būtu palīdzējis sports veiklībai un pašapziņai (lielais bērns pēc batuta treniņu uzsākšanas ir mainījies ļoti... un šeit ir svarīgi izvēlēties sporta veidu, kurā panākumus var sasniegt atbilstoši raksturam, tipa meditējošam individuālistam batuts, meitai, kam svarīgs atbalsts un negribas būt vienai uz plača, futbols ar foršiem treneriem). Un varbūt kaut kāds, es pat nezinu, lielāks awareness par to, kā es izskatos no malas un ko citi domā? Jo man reāli šķiet, ka mani apcēla kautkādu aspergera tipa noviržu dēļ, t.i., es nespēju nolasīt bara likumus un tiem sekot. Vēl joprojām man tas nav īsti saprotams (intrigās esmu pilnīgs losis), bet pieaugušam tas nav aktuāli.
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.
Powered by Sviesta Ciba