![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
kā zibens spēriens no skaidrām debesīm mani paķēra sapratne,ka esmu ar smagu sirdi un roku izmetusi ārā līdz pēdējam nojātos brūnos un pelēkos zempapēžu zābakus un esmu pilnīgi bez kā vietā.
tad nu iesprinģoju ēbajā, neprasiet kāpēc, un kautkāda seilu lapā ieraudzīju visādus zābīšus,kas no vairāksimts doļāriem nocenoti uz +/- 50 un vieni dzelteni zamša, ja, dzelteni!!! un vieni pelēki. un es te sēžu un tek siekala. tek.
tad nu iesprinģoju ēbajā, neprasiet kāpēc, un kautkāda seilu lapā ieraudzīju visādus zābīšus,kas no vairāksimts doļāriem nocenoti uz +/- 50 un vieni dzelteni zamša, ja, dzelteni!!! un vieni pelēki. un es te sēžu un tek siekala. tek.