rūsganais sprakšķis

beidzot tā diena ir pienākusi,kad nekas vairs nepaliek kā bijis

rūsganais sprakšķis

beidzot tā diena ir pienākusi,kad nekas vairs nepaliek kā bijis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
neatceros,kas tā bija par reklāmu, bet tagadiņ man nudien kāda reklāma noderētu,jo galīgi nesaprotu,kādā virzienā doties.

lieta tāda, mīļie trauki, man ar steigu kaut kas jādara ar grūbām, tfu, grumbām. nu, krunkām.

Biodermai,no kā nāk viss,kas nāk tuvumā manai sejai, pretgrumbu krēmu nav.
un es vispār neesmu interesējusies par grumbu krēmiem, jo tās vārnukājas acu kaktos man pašai vislaik šķitušas gana amizantas, bet vakar pie saulainas dienas ieraudzīju savu pieri - un tā tālāk dzīvot nedrīkst gan!

un skaidrska nav jēgas prasīt kādam padoma,kas labāks,jo skaidrska katram sava āda un savas eupatnības, bet man pat nav nojausmas no kura gala sākt mēģināt

un tā nu es sēžu visa tāda krunkaina un plātu rokas.
  • nu, 40 ir vairāk tuvu nekā tālu, ja tā ņem :D

    protams, ir krunkainākas personas par mani.
    bet,ja objektīvi, tiko paņēmu spoguli, paskatījos - kā jau teicu smieklu krunkas mani nesatrauc tas manai mūžam īgnajai personai piešķir mistisku auru,lai visi domā - a kad tad viņa smejas

    bet piere ir pakrunkaina, jo man niķis dzīvot ar vienu uzaci gaisā, un vispār visa tāda nelīdzena, bet viņam man vienmēr tāda ne pārāk smuka bijusi. bet,jā, taisnība, tur vaig nevis pretgrumbu krēmu, bet pieteipot vai gluži vienkārši ar skaviņām pievilkt to ādu, jā.
Powered by Sviesta Ciba