rūsganais sprakšķis

dažus mēnešus atpakaļ es nekad nebūtu ticējusi,ka es varu tā,ka reizi nedēļā vai divās pa klusiņām uzčinīt sev gaļas gabaliņu, bet pārējā laikā dzīvot zaļi!

un ka var tik garšīgi, nu, izturēt nevar!
un ne sūda nekādu gaļu nevaig klāt!

zinu,ka daudz izsaukumzīmes, bet manas vakariņas bij pārāk gardas.
un asas, jāatzīst, vēl tagad piere slapja.
ņammmm!!!!

vēlreiz jāsaka paldies visiem,kas toreiz man te visādas idejas sameta, precīzi laikam neko neesmu atkārtojusi, jo nu, neesmu spējīga sekot nekādām instrukcijām, bet tas viss kopā samiksēts...

ja vēl es pēc tam pati atcerētos un spētu labākos šedevrus atkārtot, bet nu tā ir ķibele ar improvizāciju, jā...