rūsganais sprakšķis

June 19th, 2020

rūsganais sprakšķis

Navigation

June 19th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
kad beidzot bija izdevies pierunāt sevi, ka arī tādā karstumā ir jāguļ, pamodos no pārāk smaga kaķa uz kājām sajūtas. gribēju pabītīt, bet kaķim bija dīvaini milzīgas ausis.

lēnām mans miegainais prāts saprata, ka tas ir sīkais krupis, kas nobijies no negaisa un uznācis augšā (kas ir aizliegts, suņiem nav ļauts 2.stāvā) un piegūlies man pie kājām, drošībā.

tas ir tik dīvaini, ka suns 5os gados izdomā, ka tagad baidās no negaisa; jāsaka gan, ka šomēnes tie pērkoni izpildās no sirds.

nonesāmies lejā uz dīvānu tieši laikā - sākās tāda bombardēšana, ka caur visām cieši aizvērtajām žalūzijām istaba izgaismojās un dārdēja tā, ka vāks, nabaga lops slēpās zem segas un bija cieši jātur.

es nesaprotu, kā funkcionē cilvēki ar bērniem, jo man škiet, ka tie tomēr nodrošina daudz vairāk negulētu nakšu. es šodien esmu kā izdirsta jāņoga.

dārzā atkal viss apsists ar zemēm, sibīrijas īrisiem visi izplaukušie ziedi sacaurumoti, jasmīns praktiski palicis bez ziediem :(
Powered by Sviesta Ciba