rūsganais sprakšķis

jau divas nedēļas lopi pārtika no svaiga gaisa, mīlestības un saldētavas atraugām, šodien biju nolikusi, ka nu toč, uz tirgu IR jābrauc.

bet iepriekšējo dienu velotaukdzīšana bija mani atkal izsmēlusi un nevarēju piecelties, kad tas beidzot izdevās, metu un braucu. Bez kafijas.

delfu uztura speciālisti saka, ka neesot labi dzert kafiju tukšā dūšā, bet tā nu es sāku savas dienas; jau biju aizmirsusi, ko mans knapi pulsējošais spiediens saka, ja to neizdara.

pēc gaļas paviljona iegriezos stādu placī, bet aši aizmuku, jo nu esnevaru to tirgu, lieciet man mieru! aizbraucu uz Depo, lēni staigājot izdomāju, ko man vajag, atcerējos, ka pagājšgad aizmisu scēvolas, izlasīju podiņus visam ar max neizplaukušiem pumpuriem, samaksāju pāri pussimtam un laimīga devos prom.

un tad man sāka sāpēt galva. ļoti.
atbraucu mājās, izdzēru daudz ūdeni. ūdeni ar solpadeīnu. vīnu. nepārgāja.

diezgan stulbi, ja ir ap 40 kg gaļas, kas jāsagriež un jāsaporcionē,ja nāk vēmiens no galvas sāpēm - man jau tāpat vienmēr nāk vēmiens no tās gaļas.

vīrs atveda ibumetīnu, tas ar vēl vairākām vīna glāzēm nostrādāja, gaļu piebeidzu, puķes stādīšu rīt.

ā, un es gribēju būt baigi smart un sapirkos stādus, kas vēl nebija diezko pavērušies, un tagad man ir riebīgas krāsas vasaras dālijas, rozā (nevis sarkana) mandevilla un neļķes, ar kurām tikai princi iepļaukāt, jo līdz 8.martam/9.maijam jau neizturēs