rūsganais sprakšķis

ai.
sataisīja visas tas analīzes, izdzēru tabletes, beigu galā viss,ko tā princeva man piedāvā ir procedūras ar augļskābēm un es jūtos reāli piečakarēta,jo man liekas,ka mani grib apšņākt

ok, lietojot viņas ieteikto dušas līdzekli un krēmu, man nav sausie pleķi uz pleciem, bet seja kā bija pizģec tā ir. ok,mazāk, bet tāpat.

tā kā pati esmu grampijs,kas vienmēr atradīs,kur piekasīties, mēdzu diezgan kritiski pieiet jūsmīgām atsauksmēm, toties pieķeros lasītajam negatīvajās, šodien kārtējo reizi pārliecinājos,ka pareizi vien daru.

biju pusdienās restūzī Ferma. Nu,i priecājos,ka biju paēst pusdienu piedāvājumu nevis kārtīgas vakariņas ar rezervāciju.
nē,nebija tā,ka kautkas būtu objektīvi slikti (nu,labi,maize toč nebij svaiga) (jo ar mani mēdz gadīties arī krietni ļaunākas lietas)
bet bija tā... pilnīgi nekā.
ja es pati būtu atskrējusi no darba un uz buj-duj to pagatavojusi, būtu paēsts un miers (lai gan es pie laša tartara tik neiederīgu krēmu neliktu un samam garneļu mērci interesantāku uztaisītu)
bet,ja tas ir tipa ļoti pieprasīts restorāns..
nē,paldies.