rūsganais sprakšķis

kārtējo reizi ciba mēģina mani iedzīt stūrī un pašpārmetumos
nesaprotu,kas jums tur visām tās par ādām gadījušās. man nedaiet, kāvispār var nebūt jāsmērējas pēc mazgāšanās viscauri, tādu kosomosu,ka var nelietot sejas krēmu es vienkārši neuztveru

starp citu.
līdz trīspieciem man bira komplimenti, prasīja dokumentus pie šnabja un tamlīdzīgi, un tad VIENĀ MRIKŠĶĪ āda sāka krunkoties, nokarāties un kovelne, visi mani jaunības un aizpērnie grēki klājas kā uz delnas.
uzelpot varēsi tikai,kad dzirdēsi "cik skaista neļaiķe"
just saying.