rūsganais sprakšķis

gribēju pažēloties par darbu, bet nav jau jēgas
nu,nevis dzīve-ir-sūds nav jēgas, bet pārāk gari sanāktu,lai būtu saprotami,skaidrska jums tas neinteresē
bet fakts paliek,ka laikam vajadzētu nomainīt darbu,kamēr manī nav iesakņojusies pārliecība,ka esmu veikla un gudra tikai tāpēc,ka safasēju piecas tonnas ātrāk nekā Maņa,kam roka ģīpsī un Vaņa,kam grūti pār riepu pārliekties

visvairāk besī,ka nevar noformulēt,kas visvairāk besī
nu,vēl arī tas,ka nemāku lietas pateikt tā,lai neviens neapvainotos