rūsganais sprakšķis

Man māja smird pēc kaķu čurām.

Vakar uznāca maniakāla tieksme visko nogriezt, piemēram, pujeņu lapas, zeltslotiņus, dienziedes, nu un tātālāk, līdz nonācu pie piparmētrām,kas saaugušās abnormāli milzīgas, jo es čakli vasaras sākumā izkniebu lapas. tad nu arī ņēmu tādus teļus un sasēju buntēs, jo man nav ne konfekškastes,ne arī tik daudz virsmu,lai to izkaltētu pa lapiņai guļus, sakāru virs trepēm

lai līdzsvarotu smakas, blakus istabā noliku bļodu ar tikko iegrieztajām,izkaltušajām lavandām (nu,pārkaltušajām)

pamodos dullu galvu.

no otras puses, ja tas ir pirms 9iem,tad es vienmēŗ mostos ar dullu galvu, tumsa aiz loga nepalīdz.

vakar mani piemeklēja eksistenciālas dabas veģetāri orientētas pārdomas.

griezu treniņam vistu sirdniņas un aizdomājos,cik putni ir nokauti,lai man sanāktu pusliko siržu. nošķebināja.

nekad neesmu interesējusies,kāda ir veg* pārliecības cilvēku attieksme pret mājdzīvniekiem. nedrīkst jau laikam, ne?