rūsganais sprakšķis

šitas pēdējais gāziens toč panāks to,ka dārzā šovasar vairs nebūs,ko darīt, except visu nopļaut. cik paspēju apskatīt, no darba atminusies, visas puķes sasistas, noliekušās, gliemeži dzīro

bet vislielākā nelaime ir tā,ka mājās nav nekā garšīga.
vēl vēl lielāka nelaime ir tā,ka es nevaru definēt,kas būtu tas garšīgais.

upd.
kā lai a ļa uzgrillē kukurūzu?
es nepeldēšu pēc grila. mēģināt uz pannas vai cepenē?

ziniet,ko es te pusotru stundu darīju?
lasīju gliemežus.

labā ziņa - es neesmu traka. tas,ko pēdējos gadus esmu darījusi, ir rezultējies - parastie, normālie mājiņgliemeži pieaugušu indivīdu apmērā ir , bet ne daudz. ir,protams, arī viņu kniepadatas lieluma atvases.
bet. sūdi ventilatorā ir tādi,ka ir apdzemdējušies tie pretīgie, milzu kailgliemji. tas ir kā lasīt meža zemenes - sēdi uz kvadrātmetru piecas minūtes, bet,kad paveries atpakaļ - vēlaizvien ir. un tas pat nav čelindžs viņus - tādus 0,5-3 cm- lasīt no zālāja. čelindžs ir nolasīt no augiem, spešlī - hostām, kas visas ir salijušas un viņi ir pretīgi un glumi un noslīd pa kātiņu kā pa slidkalniņu lejā.

man sāp mugura un mana tolerance pret pretīgumiem dārzā ir izsmelta totalī, kaut sausais,glumais atlikums ir tikai viena litrīgā perwoll pudele.

riebjas