rūsganais sprakšķis

es nevar saprast.

nakamnedēļ brauc uz Oslo. pagāšreiz,ka bij, mani norāja,ka neesmu pieteikusies ciemos. bet vot nevaru saprast,vai gribu pieteikties ciemos?

pie puikas,ko neesmu redzējusi gandrīz gaadus 10. un arī tikai 4 dienas - kad izveicu savas dzīves dullāko gājienu - braucienu uz Maroku vienai bez noteikta galamērķa. Laikam neesmu stāstījusi, jo garš un piedzīvojumiem piesātināts stāsts,kurā bija brīdis,kad likās,ka vairs nekad neredzēšu mājas. Lūk. Bet ja neskaita,ka Toms un Freds kontrabandēja hašišu,viņi bija ļoti jauki puikas, tagad abi precējušies, Tomam divi sīkie -lūk,un viņš saka,lai atbraucu uz vakariņām.
un es pat nezinu,kas mani biedē - vai tas ir mans parastais "negribu nevienu redzēt"jeb manī tomēr ir kāda baile, jeb tas ir prasts snobisms,jo liekas,ka viņi tādu white trash dzīvesveidu piekopj vēlarvien.

Poll #20332 es tiešām neesmu jums stāstījusi,kā man gāja Marokā?
Open to: All, results viewable to: All

Pastāstīt?

Aha. Nu, tātad....
Reiz sensenos laikos, tālajā 2006.gadā biju izšķīrusies no sava pirmā fianseja, absolūti vīlusies mīlestībā, dzīvē un vīriešos cūkās (tai starpā es pat aizgāju pieteikties darbā erōtiskās masāžas salonā, bet tomēr no šīs karjēras atteicos laikus) un bizdingā nopirku biļetes maija sākumā uz Herezu Spānijā, bet apmēram nedēļu pirms lidošanas, izdomāju,ka varētu taču braukt uz ( Maroku. )

šausmīgi gribās kautko nopirkt, atrisināšu to, aizbraucot uz Gemosu.