rūsganais sprakšķis

svētdien labojot mātei plēvbūdu nosalu kā prusaks,kas šodien rezultējies sarkanā un sāpošā kaklā un neizbēgamā tempertūrā.

ņemot vērā,ka šīs nedēļas plānā man ir sestdien atvesto 4,5kubu melnzemes pa teritoriju izšņakarēšana + paši gribam izlauzt augšā grīdas un izgrābt izdedžus, tad jūtos mēreni piečakarēta.

tiko gandrīz dabūju sirdstrieku - pēkšņi atskan nežēlīgi bļāvieni un šņācieni - stulbas kaķlops mēdz kautko ķibināties aiz ledusskapja, un šim hvz kur iestrēga ķepa
kamēr nomierināju (cik labi,ka viņš man tā nopietni nekož), kamēr izvilku, tā arī nesapratu,kur ieķērās, bet skaidrs,ka tur jāuzliek kautkas priekšā, jo ja viņš viens mājās šitā izdarīsies, tak traks nobrēksies un sastresosies