rūsganais sprakšķis

diena pašā plaukumā, bet es jau esmu beigta.
vakardienas varoņdarbi jau no rīta smeldza kaulos, bet šodien izvedu neskaitāmas ķerras no šķūnīša ar burkām un pudelēm un pēc tam vēl noraku puskalnu gružuzemes un sametu konteinerā.
tas ir pilns līdz ūkai, man tagad panika,vai to maz varēs izkustināt.
pirmdien būs pakaļ un vedīs atpakaļ, jo sūdi nebeidzas, kā smejies.

ša Tārkais būs mājās, bet nevaru saņemties uztaisīt pusdienas, no rukāšanas apetīte zūd. tikvien kā izliku mīdijas saulē,lai atlaižas.