rūsganais sprakšķis

nu, es taču teicu,ka man tais trīspavāros nepatiks.
un,ka Tārkajam nekas cits neatliks kā piekrist,ka man bija taisnība.

paskatījos skarbi sev acīs un atzinu,ka galvenais,kas mani pagaidām attur uzrakstīt atlūgumu ir apziņa,ka visa sava milzu saimniecība būs jāsaorganizē kādam nododamā kārtībā. sešus gadus esot vienīgajam,kas pats sevi kontrolē, nevar noliegt,ka putekļu daudzos stūros sakrājies kaudzēm un negribas ķerties klāt.

vai visi jau ir izšķendējušies par to kāda ceļmalas virtuve ir iekortelējusies Takā?
pēc trīspavāriem, cubas, biljarda, vēlkautkādiem krogiem es tikuntā nebiju tā pierumojusies,lai mani nepārņemtu šausmas no tām jēli dzeltenajām sienām un nesaprotukurvispārbāžamiem benķiem.