rūsganais sprakšķis

tā kā es esmu bezrakstura, bezviedokļa un citādi viegli ietekmējama būtne, tad dēļ str un barbala retorikas, polemikas un demagoģijas es vairs nespēju palietot nevienu no tiem saviem bē bē kīniešu krēmiem, kas protams, pirmkārt iecirta robu manā budžetā, jo nācās izmest viskautko sapirktu, otrkārt - ir atstājis mani bez pūderkrēma.

visu vasaru laimīga dzīvoju ar Biodermas 50SPF kompaktpūderi, jo, kā zināms, vasara mūs dara dabiski skaistas, bet vasara ir mirusi,lai dzīvo vasara - man vajag tonālo krēmu,lai nesaplūstu ar pelēko septembri. vai oktobri.

izejot no Kolooonas dāvanu kartes esamības fakta un fakta,ka es otrreiz nepirkšu Lancome tušu, jo manām skropstām nekādas poras nesaķepē un es esmu tāda pāķene,ka neredzu starpību lancomei vai macfaktoram , tad varētu nopirkt kādu smalku tonālo krēmu.
nu,tādu,lai viņu tākā neredz,bet to,ko vajag paslēpt, arī neredz. un lai nekas tur naizķep.un nesausina.
man bija kautkāds paraudziņs YSL tonālajam,kas man visnotaļ patika, bet es tak to tūbiņu esmu pazaudējusi,protams.

kā to smalkas dāmas dara - iet veikalā un smērē visus pēc kārtas indiāņa kaujas krāsojumā?

biju pazaudējusi higēnisko lūpeni (visus pārējos spīdumus un tamlīdzīgi esmu pazaudējusi jau sen) un tagad esmu norgauzusi lūpām jau visu ādu un nespēju apturēt refleksu grauzt tālāk.
un,kā iziet ārā, tā aprauj un tad uzdzer kafiju un smaidi ****krāsas smaidu. plankumainu.

staigāt pa māju, vērot ķirbjus, nokaut vienu lielo, saķert galvu,ka leduckapī nav vietas un tad virtuvē uz letes ieraudzīt gozējamies vienu omulīgu mazo....