![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
akdies,kā es gaidu pirmdienu.
prom no rīgas, aitas, suņi un normāli cilvēki
es nesaprotu, nē, es tiešām nesaprotu,kāpēc cilvēki izvēlas rīkot kāzas. es kā viesis esmu vēl pirms paša pasākuma, tikai no gatavošanās, bezgalīgajām runām un vecmeitu pārtija beigta, man komunikācijas ir līdz acīm,gribētu mēnesi nevienu cilvēku neredzēt,lai smadzenes spētu atgūties, bet tā vietā rīt es būšu iesprostota vienā telpā ar ļotidaudzdesmitiem ļaužu, es, kas par vienīgo patīkamo komunikāciju atzīst viens-pret-viens.
un es nesaprotu kāpēc vienmēr viss sakrīt reizē, un es jūtos tizla, ka nevaru visu paspēt izdarīt, un pārgurusi,ko vainas apziņa par neizdarītajām lietām tikai pastiprina.
prom no rīgas, aitas, suņi un normāli cilvēki
es nesaprotu, nē, es tiešām nesaprotu,kāpēc cilvēki izvēlas rīkot kāzas. es kā viesis esmu vēl pirms paša pasākuma, tikai no gatavošanās, bezgalīgajām runām un vecmeitu pārtija beigta, man komunikācijas ir līdz acīm,gribētu mēnesi nevienu cilvēku neredzēt,lai smadzenes spētu atgūties, bet tā vietā rīt es būšu iesprostota vienā telpā ar ļotidaudzdesmitiem ļaužu, es, kas par vienīgo patīkamo komunikāciju atzīst viens-pret-viens.
un es nesaprotu kāpēc vienmēr viss sakrīt reizē, un es jūtos tizla, ka nevaru visu paspēt izdarīt, un pārgurusi,ko vainas apziņa par neizdarītajām lietām tikai pastiprina.