rūsganais sprakšķis

vakar izveicu publisku eksekūciju gaišā dienas laikā - nozāģēju abus ķiršus visam pārējam dārzam par biedinājumu,kas notiek,ja gadiem zied un ne sūda neražo.
pēc tam,viegli iekarsusi, piespriedu tādu pat galu dažādiem kaukāzeņu izdzimumiem.
visus nokurinājām tā,ka pāri palika vien smuka ķirša malciņa grilēšanai.

vienīgais,kas izrādija zināmas dumpinieciskas sacelšanās pazīmes, bija apinis. īpaši neglīti sarkani skrāp-apdegumi pa visu augšdelmu. nebija ne jausmas,cik šitie lecīgi. diez,cik dienas neies nost?

un pašās beigās,lai pierādītu,ka šitais mājās visiem ir "prātiņ-nāc-mājas" - visu dienu noņēmušies beigti,izdomājām paspēlēt badmintonu, kas beidzās ar to,ka biju pārsmējusies līdz krampjiem žokļos dēļ suņa,kas ņēma aktīvu dalību, dēļ tā,ka attapos drasējot basām kājām (zaļimelnām,ja) un nemitīgi slīdēju un gāzos,veicot izklupienus,jo tiko pļauta,mitra zāle nav tas piemērotākais segums šādā veida sportiskām aktivitātēm.

pusdienas tika servētas ap pusdivpactiem. naktī.

šorīt likās,ka uz darbu rāpošu.