rūsganais sprakšķis

mana apsēstība ar tomātu sulu sāk mani kaitināt.
ja vien es neaizmirstu nopirkt/paņemt uz darbu, litrs dienā aiziet klunkšķēdams.
un tā tas ir jau mēnešus divus.
nesaprotu,man taču viss ātri apnīk,kapēc šis marasms nē?
es drīz pārvērtīšos par tomātu pati,šķiet. jo bez tomātu sulas riju arī cherry tomātus čupām un ik pa laikam taisu kautko ar konservētajiem tomātiem.

pavisam nopietni apdomāju,ka tur ir kāda viela,kas izraisa atkarību.

internetos atradu kaudzēm cilvēku,kas brēc,ka viņiem ir atkarība no tomātiem,taču tur nekādi sakarīgi izskaidrojumi nebija.

sūda būšana.
ja nopērk lasi, tad viņš ir jātīra, nevis vakariņās medžikalī ir svaigas ziumaizītes...

iepriekšējā dzīvē es būšu bijis soms.
jo kā savādāk izskaidrot to,ka es nupatās dungojot līdzi Somijas himnai nekļūdijos ne noti??