rūsganais sprakšķis

vīīī,kā man grūti. sāp,viss sāp.
pusi dienas vakar nodzīvojos zem krūmiem,kur ar dakšām netiek klāt, tad nu ar ķeksi cīnijos ar to gārsas izdzimumu.
attiecīgi ceļi un mugura lupatās, tāpat arī rokas. šodien likās,ka uz darbu neaizrāpošu, bet kā smejies, ļisapēda muskuļi dārzā nebij nomocīti, un atčunčināju,ka nemetas.

lecekti,promska, neuztaisīju. laikam jāievieš darbu saraksts un jāatzīmē prioritātes,savādāk nebūs aršanas.

bet vispār jau derētu man, dižajai daiļajai dārzniecei apjaust,ko tieši es tai savā dobē gribu dabūt, savādāk, tāds ļoti nekonkrēts apmērs, un arīdzan dažādās diennakts stundās atceros savādākas lietas,kas man nu ļoti kā noderīgas un ( vaidzīgas )

telefons ik pa laikam sagļuko. ekrāns arī ieplīsis.
ieinternetējos paskatīt,ko tad tagad labu piedāvā.

VISPĀR NAV NORMĀLU TELEFONU AR PODZIŅĀM!!!

nu,pirmkārt,man normāls telefons ir nokia, visi citi vienmēr šķituši kautkādi ne tādi, čerež ž, un neērti.

un ar podziņām.
un, lūdzu , ne rozā.

un kur lai tagad es liekos???

UPD

šīs ņemtnes rezultātā atradu,ko meklēju, paldies biedrīši!