rūsganais sprakšķis

kautkāds galīgs nerakstenis uznācis.
nav jau,ko teikt - to,ka ziema nebeidzas un viss ir drūmi, tāpat visi paši uz savas ādas zin.

itkā brīvdienas bija visnotaļ jaukas, dārgais nāca klajā ar paziņojumu,ka mana mamma esot forša, bet domāju,ka tas vairāk saistīts ar to šahu

zolē viņš mūs tā salika,ka man tagad būs trauma spēlēt,kamēr neiemācīšos šmaukties ar kārtīm no piedurknes

un suns laimīgs pārguris , vakar kā atbraucām mājās un iekrita dīvānā, šorīt bija specjāli jāsauc,lai nāk iedot buču.

bet tas viss kaķim zem astes. naktī atkal bija tāda tempertūra,ka degu elles ugunīs, jeb ar kādu jau tur radiaktīvo metālu mani no rīta salīdzināja. sūda būšana.
lūk,tāpēc arī nerakstu, jo viss atgriežas pie tā,ka viss slikti un temperatūra.

āreče!
izrādās, vajag tikai izkāpt no savas komforta zonas un parunāties ar aptiekāri un bezmaksas paraudziņi brist kā vardes pēc lietus! nupat jau man būs katrā somiņā , ko iemest, nebaltai dienai.

unununun, man dārzā ir NOKUSIS VISS SNIEKS! tik maķenīt zem upeņu krūma atlicies. jūtos bezgala pacilāti

iešu apēst vien marinēt piparsiļķīt!