rūsganais sprakšķis

mani ir pārņēmusi maniakāla gribēšana pēc tomātu sulas.
ar sāli, pipariem, viskādām garšvielām, vēlams arī zaļajām olīvēm.
abnormālos daudzumos.
visu laiku.

vakar pēc ilgas staigāšanas rinķī un apkārt, izdomāju,ka beidzot jāsaņemas uztaisīt to tumjum vai kimpim vai kautkā tamlīdzīgi zupu

drošvien,ķerties pie sev nezināmas virtuves ēdiena,kuru esi 1x (sic!) pagaršojusi (sic!) nav tā gaišākā doma, kurnu vēl cilvēkam,kas nav spējīgs sekot receptēm, un šai gadījumā gatavoja miksējot 2 dažādas receptes.

nu,tad rezultāts arī sanāca ... eupatnējs.
garšvielas bija javna par maz, laima par daudz, kokosa par maz, garneles pārvārītas.

nēnu, visi dzīvi, neviens pat vēders nesāpēja, bet nu baudījumu arī nekādu ēdiens nesniedza,vismaz man, nezinu par tiem,kas ēda otru porciju.

atļaušos cerēt,ka tas bija viens no tiem daudzdesmit eksperimentiem,kas izgāžas,jo parasti man sanāk ja ne tā,kā jābūt,tad tikuntā garšīgi.


unununun, kur ellē jūs daboniet citronzāli???

es jau varu te celt sapņu pilis saviem gastronomiskajiem vienradžiem, bet mani nupatās kā apzilināja doma,ka viss tas kaķim zem astes,ko es te taisos sēt un diedzēt, ja reiz man mājās vidējā tempertūra nepārsniedz 17 grādus un pāri 20 es un lopi mirstam nost.

skuju man kas tur sadīgs :(