rūsganais sprakšķis

ēnas paradīzē

nubetnu!

es zinu visus šitos domām-ir-spēks'n'stuff, betka šitik ļoti tas uz mani strādā,tas ir šokējoši,nudien.

redz, pirms mēneša kāda sanāca diskusija manienē par krēmiņiem
kur str dikti mani norāja par tādu biezeņu uz sejas smērēšanu un piedraudēja ar dakteri bērziņu pumpām.
un,kā smejies vai ne, man seja sagājusi pilnīgā ķīselī, šitādas pumpas man pat pubertātē nebija, bet estak tos krēmus no pavasara smērēju un nekas, bet tagadiņ - gākas baisma un plankumainais zālēdājs driznaks.
dažas dienas apakaļ nolēmu mest kaunu pie malas un nemēģināt nearko aizkrāsot to daili, un, protams, viss uzreiz straujiem soļiem normalizējas.

bet tas neatrisina sāpi tajā,ka tagad man jāmeklē kautkādu jaunu, citu, savādāku, labāku tonālo krēmu ar SPF. un par to es nepagalam nepriecājos,jo man nepatīk/nepadodas meklēt, īpaši jau dekoratīvākas kosmētikas jomā es gadiem turos pie vienām un tām pašām lietām....ņerrr.

visu laiku saku - nākošgad.
jau devītā diena, derētu tākā atjēgties,ka šogadiņ gan

kakla karbonāde. garšaugos un olīveļļā. vakariņās.

man šķiet,ka neesmu ēdusi gaļu veselu mūžību.