rūsganais sprakšķis

nupat man jau sākas reāla panika.
es visu laiku ēdu. visu.
lai jūs apjaustu traģēdijas apmērus - kopš sestdienas vakara cita starpā esmu uzvarējusi lielāko pusi vaveļu tortes "vāverīte" - tas ir kautkāds konditorisks izstrādājums,kuru pie normāla saprāta es neēstu vispār, jo salds un vabše, banāls.

lūk. un es nesaprotu,vai tas ir no tam,ka aug pilnmēness, jeb tas ir PMS, jeb paranormālās fiziskās aktivitātes pēdējo nedēļu laikā ir manu rumpi iedzinušas pārliecībā,ka pasaules gals tomēr būs.

nēnu abidno, reaļno

raksta te družka,ka esot manu dopelgengeri redzējusi nupatās kautkādā kafijužņikā
tākā družka mani zin vairāk kā pusi manas dzīves, nav iemesla neticēt apgalvojumam,ka pat kustības bijušas manējās, vien balss cita - betnu, tipa, jaunāks izlaidums, gadus padsmit.

protams, ir rēcīgi,ja raksturlielumi ir "skropstas metrīgas un mati". sanāk,ka man vajadzētu noskūties galvu un gulēt nekustīgi un neviens neatpazītu. haha.