rūsganais sprakšķis

bet visi citi jau pieīdējuši,ko tad es.
es vienkārši esmu nikna - aizgāju gulēt wtf trijos naktī, un visu nakti tas psihopātisms tā aiz loga ņēmās, ka ne sūda nepagulēju, un sīkais neaizslēdzis durvis uz augšu un visu laiku dauzījās, vienam bērzam pilnīgi visas lapas norautas, otrs vēl kautko čunčina, ķēms, ta nevarēja viss reizē, ka nogrābt un miers.

pamodos krietni pirms modinātāja, tā ar mani vienkārši nemēdz notikt. un tad ilgi meditēju,braukt ar vasaras riepām vai nē, bet protams,ka slinkums uzvarēja
pie darba mani aizpūta pa gaisu un iepūta vārtos, gluži vai pielīmējos, fui un pē un kaka tas laiks šitāds.

neba nu dēļ stresainā braucien mājup ar vasaras riepām tāds raudiens uznāca.
sēžu, raudu, un pat līdz galam nesaprotu, par ko.
vienkārši viss ir slikti.
un man šķiet,ka nevienam mani nevajag. es varētu pazust un neviens pat nepamanītu, jo nupat visiem viss ir labi.
visiem, bet ne man.