rūsganais sprakšķis

sestdien biju ciemos un tā kā apsēdos blakus grāmatplauktam, nenoturējos nesavākusies viskautko,ko neesmu lasījusi un arīdzan uzdūros Lāgerkvista "Mariamnei".
sen sen jaunībā man tas bija šķitis ļoti dīvains un skaists stāsts, toreiz pati biju vēl bērns un tas viss šķita tik brutāli un nesaprotami.
tagad pusdienslaikā ātri skrēju pār lapusēm, ko nedrīkst darīt, īsos,koncentrētos teikumus ir jālasa lēnām, apdomājot visu,kas vārdos nav pateikts, bet lasīju tik ātri,ka saspringu un tagad sāp spranda. un mazliet skumji.

ja tā padomā, mīļāko grāmatu plauktā man visvairāk ir skandināvi.

eu, bet nu tak ir feini dzīvot laukos

( lēēējāāā pie upītēēēs, ziēd zīīlās puķītēēēs.. )