rūsganais sprakšķis

viena kautkur pa ceļam nolūzusi, viena sūta tik romantiskas īsziņas,ka pat tāda sterva kā es jūtas aizkustināta, par trešo es labāk nedomāšu,jo tai mezā ir pārāk daudz koku
un Tu, tam visam pa vidu Tu

mans suns nav mans suns
manam sunim patīk mazi bērni, tā kā man ir nedaudz savādāks viedoklis, tad es nesaprotu,kur man viņa tāda gadījās.

vakar staigājām ar družku un viņas diuarpusgadnieku,kas čunčina uz sava koka velosipēda. suns , pirmāmkārtām, vislaik iet dot bērnam bučas, bet kas bija the most šoking - vienā brīdī uzrodās kautkāds apkārtklimstošais kverplis un nāk uz bērneļa pusi,kas atpalicis kārpās pa smilšaino taciņu, un tas mans ķēms ņem un teš dzīt prom to kverpli tādā fugā, ka nedzird manu brēkšanu un izskrēja uz ielas, mašīna jeļi nobremzēja. až ar sirdi vai aizgāju.

bet ja par bērniem,tad manas labākās draudzenes mazā princese pēc ciemošanās manā dzimšanas dienā ir tā sadomājusies,ka mēs tagad būsim baigās draudzenes un ka viņa mani aicinās uz savu vārdadienu. (nu,es defoltā izvairos no jebkādiem bērnu pasākumiem, vienmēr un visur)

(p.s. jā un nav tā,ka es gribu visiem bērniem apgriez kājiņas, es vnk izvairos no šī skaļā faktora, par cik manā dzīvē tāds nav iemitinājies un visdrīzāk neiemitināsies, bet viņi tā kā tādas utes man līp klāt, tāpat kā mans kaķis cilvēkiem,kam pret kaķiem alerģija)