rūsganais sprakšķis

visā visumā ģeniāli

saskatīties visādus šausmekļus un tad naktī sēdēt gultā un baidīties.
vot, pamodos un viss - bail. kautkas pagalmā žužina, sensors slēgājas, un vispārēja baismības sajūta pāri visam

sākās tas ar to,ka nevarēju aizmigt, jo kaķis atkal gulēja uz galvas un es aizdomājos par to,ka kaķi tak guļ tur,kur kāda vaina. (nu, es zinu vienu vainu,kas ir manai galvai, tās ir zāģu skaidas, bet tās tur bijušas vienmēr) bet kāpēc kaķis pēdējo nedēļu vislaik lien man uz galvas, vot nesaprotu. nu , i sastresojos.
un pēc tam baidījos.

kopš rīta nevaru saņemties piezvanīt apsveikt dzimšanas dienā, jo man bail, ka būs jāiet ciemos, bet es negribu iet ciemos. melot,redz, nevar, jo, uz vienas ielas dzīvojot, grūti izlikties, ka neesi mājās, bet gan kādās Ļoti Svarīgās Darīšanās.

kad es tā padomāju,tad nav jau nekādas vainas kā vien tā,kas ir manā galvā, un galu galā , nupat jau ir tas cipars,kad vairāk kā pusdzīvi pazīstamies, bet es netieku galā ar savu iekšējo kompleksu. jo es varu būt gana mierā ar savu dzīvi, kamēr man nav jāklausās citu ceļojuma plāni, šopinga jaunumi un kārtējās sasniegtās karjeras augstienes.
savas dzīves ar citu salīdzināšana ir viena riktīgi sūdīga padarīšana.

Tu cilvēks, vienā mierā staigā pa frendlisti un ieraugi,ka te kāds klausās "mufs pleilisti trubā" un padomā,ka tas ir kāds tāds joks.
un no krēsla krīti un gāzies ar blīkšķi un sirdsklauvēm,jo izrādās,ka Tava mazo melno un mežģīnaino apakšbikšu (to,ar zaķa ļipiņām) atvilkne ir publiski pieejama, jānudien, ka visi par pačolēt ko ta tieši tu vakaros bēdīgos un savādākos pie vīna gaudo.

gluži vai izdzēstu visu trubas akauntu kā tādu, ja ne fakts,ka neesmu droša,ka manis pašas video ir kautkur noglabāti, bļe.

UPD!!!
un KĀ tas ir iespējams,ka visi mani personīgie video,kurus točna zinu,ka liku,ka ir skatāmi tikai,ja iedodu linku - KĀ viņi visi var pēkšņi būt publiski?
paldies LCD un pikaso,ka es to izlasīju un aizgāju apstīties,kas par desām, nu johaidī, nu!