rūsganais sprakšķis

tā vāju vīriešu tieksme strīdēties pretī pat tad,kad viņam acīmredzami nav taisnība.... būtu sabojājusi manu ceturtdienas rītu, ja ne fakts,ka es šo subjektu,kura eksistence aizskar visas manas estētiskās jūtas vienlaikus,esmu klasificējusi kā kautko tik nožēlojamu,ka cenšos izlikties,ka viņš neeksistē.

patiesībā tas ir dīvaini, lai gan man nepatīk cilvēki kā suga, atsevišķi indivīdi diezgan reti izraisa šādu vispārēju nelabumu. gan jau tāpēc, ka parasti cenšos norobežoties, bet sēžot vienā birojā stipri pagrūti to izdarīt.

vispār mani varētu apsūdzēt mobingā.

ja neskaita visas pārējās ņemtnes šai sakarā, tad mani tracina tas,kā tas Lauskis mani dzen nesmukumā.
pirmkārt, es vislaik ēdu
otrkārt, man sāk jukt prātā sejas āda
treškārt, es dzeru tējas, jo man salst un dekofeinizācija (tobiš, tikai kādas 3 krūzītes šodien) ir rezultējusies galvassāpēs so man ir arī nīgrs vieplis.

( Īdu par sadzīvi un relikvijām )