rūsganais sprakšķis

lasu leitestpostus un katrs kurais par to,ka pērk/taisa Z.sv. dāvanas.

man ļoti patīk Ziemassvētki, bet dāvanas ir tas,kas mani dzen izmisumā.
ja pieiet no ļoti melna humora,tad man viss ir ļoti atrisinājies, jo pēdējo 2 gadu laikā no tiem 5 cilvēkiem,kuriem meklēju dāvanas, 3 ir uz mākoņa maliņas, kur dāvanas nepieprasa un 4tais vairs nav gluži mana ģimene. kaut priekš viņa gan jau dāvanu šākātā nopirkšu, tas nav grūti. un mammai kā vienmēr kādas biļetes uz teātri un kādus meiteņu smukumnieciņus.

bet man tik ļooti nepatīk tas,ka ir vēl kautkādi cilvēki,kas gatavo man dāvanas. jo man negribas gatavot dāvanas tāpēc,ka kād no viņiem tā ir iedomājies, bet man arī ir kauns gadiem saņemt dāvanas un neko nedāvināt pretī. sensenos laikos es pati meistaroju visādas figņas, bet sen kā iedvesma mani pametusi un laika arī nav.
es jūtos tik neērti,kad man dāvina kautkādu nederīgu kautko, bet man neceļas roka dāvināt kautko tādu atpakaļ.

krāsot matus ar hennu vai nekrāsot?

no vienas puses - apnicis tas plankumainības efekts,kas nāk no tiem krāsojošiem šampūniem

no otras puses - bail,ka atkal visas manas lokas pārvērtīsies smagos , taisnos, zīdainos vālos un es vairs nebūšu es

bet atgriezties pie sava toņa vairs nevaru, vairs neliekas gana piesātināts.

tik grūti izlemt maznozīmīgas lietas.

beidzot uztaisīju vakariņas. jo atbrauca ciemos my best friend.
my best friend is my ex.
mēs esam šķīrušies vairāk kā gadu. pēc tam man bija ~ gadu ilgas attiecības, viņam..... daudz kautkā, iespējams kautkas no tā ir saucams par attiecībām.

un es nesaprotu,kāpēc citi nesaprot,ka mēs esam lanākie draugi. atkal jau kāds redzēs viņa mašīnu pie manas mājas un uzdos dīiivainus jautājumus.
vai tiešām jāškiras ar naidu vai saltu neiatralitāti???